Zinātne nanotehnoloģija nodarbojas ar ekstremāli mazu struktūru pētījumiem, ražošanu un izmantošanu. Priedēklis “nano” nāk no grieķu valodas un nozīmē “gnoms”. Viens nanometrs (nm = viena miljardā daļa metra) ir milimetra miljonā daļa un aptuveni atbilst vienai desmittūkstošai daļai no cilvēka mata resnuma. Tādā veidā, nanodaļiņas izmēri ir tuvi ultramikroskopiskām molekulām un atomiem. Nanodaļiņas vai polimēri (mazāki par 100 nm) ir šīs tehnoloģijas ķieģelīši. Rezultātā materiālu mērķtiecīgai veidošanai atomārā plaknē, kā arī izmantojot īpašus fenomenus, kuri parādās pie tādiem niecīgiem mērogiem, paveras milzīgs daudzums jaunu iespēju, piemēram, tādās nozarēs kā enerģētiskā un ekoloģiskā tehnika, IT nozarēs, medicīnā, farmācijā. Atomārā plaknē vairs nepastāv robežas starp ķīmiju, bioloģiju un fiziku, tas viss saaug vienā tehnoloģijā, tas ir, daudzās nozarēs drīz vien vairs nebūs tādas precīzas robežas.
Nanodaļiņa tikpat reizes mazāka par futbolbumbu, cik reizes futbolbumba mazāka par Zemeslodi.
Atomu izmēru lielumā lielu nozīmi iegūst kvantu efekts (kvants: fiziskā lauka enerģijas vienība, kas definēta kā daļiņa), precīzāk – kvantu mehānika (mehānika, kas ņem vērā enerģijas kvantveidīgo struktūru), it sevišķi, kas attiecas uz superplāniem pārklājumiem. Mājsaimniecībā, automašīnās, lidmašīnās, datoros, ražošanas materiālos utt. nanodaļiņas nodrošina ekstremālu virsmas izturību, aizsardzību pret skrāpējumiem un koroziju, ekstremālas antiadhezīvas īpašības.
Ja molekulas, kuras bez kādas struktūras “peld” materiālos, organizē tā, lai katrs atoms atrastos tur, kur tam jābūt, neiespējamais kļūst iespējams. Kontrolējami un blīvi sakārtoti ražošanas materiāli iegūst jaunas īpašības. Ražošanas procesi kļūst lētāki un ekoloģiski drošāki, nekaitīgāki. Nanotehnoloģija manipulē ar molekulām, izmantojot elektrību, magnētismu vai ķīmiju tādā veidā, ka molekulas patstāvīgi sakārtojas noteiktā veidā un nevar tikt cilvēka roku nobīdītas. Teorētiski šīm molekulām jābūt spējīgām pašatražoties, ko jau ir izdevies sasniegt japāņu zinātniekiem.
Nākošajās desmitgadēs nanotehnoloģija rādīs ceļu nākotnē, un tādēļ tagad paveras pavisam jaunas tirgus perspektīvas. Ekspertu aprindās un masu informācijas līdzekļos to atzīmē kā 21. gadsimta atslēgas tehnoloģiju. Vācijā tiek aktīvi atbalstīti pētījumi šajā nozarē valsts pētniecības iestāžu un ražošanas uzņēmumu kopīgu projektu veidā. Pastāv speciāli centri, kas atšķiras cits no cita ar tematisku specializāciju. Šie centri ir cieši saistīti ar lieliem uzņēmumiem, institūtiem, universitātēm, ZPI, tirdzniecības un rūpniecības palātām u.c. Projektu finansēšanā piedalās gan privāti investori, gan arī valsts.
|